Vairāk informācijas

Profesionālās izglītības iestādes apraksts

Rīgas Celtniecības koledžas vēsture

Lai sagatavotu augstākās kvalifikācijas speciālistus triju Baltijas valstu guberņu vajadzībām, Rīgā 1861. gadā atvēra Politehnisko skolu ( vēlāk Politehniskais institūts). Vidējās kvalifikācijas speciālistus uzņēmās sagatavot Literāri - praktiskā pilsoņu apvienība, kurā darbojās pilsētas labiekārtošanas entuziasti. Viņi lielu vērību pievērsa tiem amatu zeļļiem un mācekļiem, kuri nebija saistīti ar cunftēm un atradās ārpus jebkādām aroda organizācijām.

Pirmo 1872. mācību gadu uzsāka jaunā Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola, kas vēlākajos gados tapa par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu (1912.g.) par Rīgas pilsētas Amatnieku skolu-tehnikumu (1926.g.), Rīgas Būvniecības tehnikumu (1946.g.), no 1957. gada pazīstams kā Rīgas Celtniecības tehnikums, bet no 1995. gada – Rīgas Celtniecības koledža.

Līdz pat 19. gs. 70. gadiem Rīgā nebija tādu mācību iestāžu, kur būtu iespējams gūt sistemātisku izglītību tēlotājas mākslā. Mākslinieciskās izglītības pamatus varēja apgūt tikai atsevišķās privātās mākslas studijās, kas visas darbojās neilgu laiku. Neliela rosme vietējās mākslas izglītības veicināšanā, kas sākās 70. gados, saistījās ar amatniecības skolu dibināšanu. Attīstoties kapitālismam un sabrūkot cunftu sistēmai, radās nepiecie¬šamība pēc kvalificētiem rūpniecības kadriem, tāpēc šajā laikā sāka dibināt amatniecības skolas, kurās blakus dažādām praktiskām specialitātēm mācīja arī zīmēšanu, akvarela tehniku, perspektīvu. Vecākā un nozī¬mīgākā no šādām skolām bija jau minētā Rīgas Vācu amatnieku biedrības amatniecības skola. Šīs vakara skolas zemākās nodaļas četri kursi atbilda pilsētas elementārskolai, bet augstākās nodaļas trīs kursi - pilsētas skolai. Mācību ilgums abās nodaļās kopā bija astoņi gadi (augstākās nodaļas pēdējais kurss bija divgadīgs). Skolas pedagogu un audzēkņu sastāvs bija daudznacionāls.

Pastiprinājās sabiedrības interese par profesionālo izglītību arī citās nozarēs. Arvien lielāku atsaucību guva Rīgas Vācu amatnieku biedrības uzturētā amatniecības skola. Skola deva ne vien profesionālas zināšanas un darba iemaņas, bet arī vispārīgas zināšanas apjomā, kas pārsniedza elementārskolu programmas. Mācības notika darbdienās vakaros, svētdienās no rīta. 1905.gadā skolas programmu pārveidoja un paplašināja. 1906./07.mācību gadā speciālās kla¬ses reorganizēja un pārvērta par kursiem, kur katrs skolēns varēja mācīties tikai tos priekšmetus, kas viņa specialitātei bija visvairāk vajadzīgi. Tika ieviesti arī jauni priekšmeti, piemērām, algebra, trigonometrija, mehānika, elektrotehnika. Līdz ar to skola ieguva lielu praktisku nozīmi, un audzēkņu pieplūdums bija tik liels, ka tā katru mācību gadu vairāku simtu jauniešu nācās atraidīt. 1906. gadā skolā mācījās 708 skolēni.

Arī turpmāk Rīgas Vācu amatnieku biedrības skola deva visplašākās profesionālās zināšanas. 1912. gadā to pārņēma pilsēta, un tā kļuva par Rīgas pilsētas Amatniecības skolu. 1913. gadā tajā darbojās četras sagatavošanas kursi (ar 15 paralēliem kursiem) un trīs speciālie kursi (ar četriem para¬lēliem kursiem). Mācību maksa bija 10 rubļu. Skolēnu skaits gadu no gada auga - 1872. gadā šī skola sāka darbu ar 155 audzēkņiem, bet 1914./15. mācību gadā bija 1560 skolēnu. Viņi apguva šādas specialitātes: atslēdznieks, metāla ( zelta, sudraba, vara) kalējs, virpotājs, gravieris, krāsotājs, tapsētājs, stiklinieks, būvtehniķis, skulptors, grāmatsējējs, tipogrāfs, litogrāfs, fotogrāfs, kantorists, kurpnieks. Skolā strādāja ap 60 skolotāju.

Pirmā pasaules kara laikā Amatnieku skola tika evakuēta uz Maskavu, pāc kara savu darbību Rīgā tā atjaunoja 1920. gada februārī.

Sākot ar 1926./27. mācību gadu, Rīgas pilsētas Amatnieku skola pārtapa par skolu - tehnikumu, kur pēc I pakāpes programmām darbojas divas sagatavošanas klases un trīs speciālie kursi, kuros sagatavoja audzēkņus skolas nākamajai pakāpei - tehnikumam..

1937. mācību gadā tehnikumā darbojās būvniecības, elektrotehnikas un mehānikas nodaļas, kur piecos mācību gados audzēkņi apguva arī speciālos mācību priekšmetus - augstāko matemātiku, analītisko ģeometriju, zīmēšanu, pretestības mācību, statiku, elektrotehniku, ēku vēdināšanu un apsildīšanu, ūdensvadus un kanalizāciju, signalizāciju.

Pie Rīgas Amatnieku skolas - tehnikuma darbojās arī trīsgadīgā Amatnieku skola ar būvniecības, elektrotehnikas, mehānikas, drēbnieku un tekstila nodaļām.

1940. gadā Amatnieku skolu savā pārziņā pārņēma „Darba rezervju” pārvalde un uz tās bāzes izveidoja deviņas profesionāli tehniskās skolas, bet tehnikumu pārdēvēja par Rīgas Valsts vakara tehnikumu. Tā to sauca arī visā vācu okupācijas laiku – no 1943. gada jūlija līdz 1944. gadam, kad skolas telpas rekvizēja vācu karaspēks, bet mācības tika organizētas citās telpās - Tērbatas ielā 45a un citur.

1945.gada 27. martā Rīgas Valsts vakara tehnikumu pievienoja Rīgas Valsts tehnikumam un pārdēvēja par Rīgas Industriālo politehnikumu.

1946. gadā no Industriālā politehnikuma tika atdalīta Būvniecības nodaļa un izveidots Rīgas Būvniecības tehnikums.

Šīs mācību iestādes pastāvēšanas laikā strādājuši par pedagogiem, mācījušies daudzi Latvijā pazīstami sabiedriskie darbinieki, mākslinieki, zinātnieki, sportisti. Šodien apzināti piecpadsmit ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie: Jānis Apals (arheologs), Kārlis Brīvnieks (aktieris, režisors), Andrejs Eglītis (dzejnieks), Roberts Ginters (būvnieks), Anatolijs Gorbunovs (sabiedrisks darbinieks), Jānis Kuga (mākslinieks, profesors), Jāzeps Ločmelis (inženierzinātņu doktors), Ludvigs Neiburgs (būvuzņēmējs), Hermanis Liepiņš (būvuzņēmējs), Cezars Ozers (sportists, pedagogs), Ludmila Okoloviča (pedagogs), Gunārs Priede (dramaturgs, pedagogs), Eduards Smiļģis (aktieris, režisors), Hamilkārs Sviķis (ceļu būvnieks, pedagogs), Voldemārs Aleksandrs Šmulders (kuģu būvnieks, pedagogs).

RCK studentiem ir iespēja piedalīties dažādos interešu izglītības pulciņos: tautas deju kolektīvā (TDK) „Austris”, jauktajā korī „Spāre”, dramatiskajā kolektīvā, foto pulciņā, sporta sekcijās, kur var izvēlēties basketbolu, volejbolu, galda tenisu, atlētisko vingrošanu.

Ar Latvijas republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas 1995.gada 19.decembra rīkojumu Nr. 575 Rīgas Celtniecības tehnikums pārdēvēts par Rīgas Celtniecības koledžu, kas līdz 2000. gadam realizēja vidējo un paaugstināta tipa vidējo profesionālo izglītību.